IGAUNIJASvoti
Votu vēsture Igaunijas teritorijā.
Igaunijas kartes fragments. 13.gs.
Olafa Magnusa Carta Marina, 1539.g.
Līdz apmēram 13. gadsimta vidum (konfliktu sākumam starp Livonijas ordeni un Novgorodas feodālo republiku) Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumu daļā un Igaunijas ziemeļaustrumos pastāvēja votu kultūras kopiena. Votu saknes ir īpaši skaidri redzamas Alutaguse (Ida-Viru apgabals) un Kodavere (Jõgevamaa) reģionu kultūrā.
Mūsdienu Igaunijas apriņķu karte
Vislielākais votu apbedījumu skaits Igaunijā atrodas Jūgā (ciems Alutaguse pagastā), kur ir apmēram 270 apbedījumu vietas un 4 apbedījumi, kas tika izmantoti 11-16 gadsimtā. Līdzīgas apbedījumu vietas pastāv arī Kivinimē, netālu no Narovas upes, Iisaku un Rannapungerjas apkārtnē.
Votu apbedījumi Jegevas apriņķī
Arheoloģisko izrakumu laikā 13-14 gs. apbedījumu vietās uz tur apglabātas votu sievietes plaukstas locītavas tika atrasts adītā dūraiņa fragments, kas ir vecākais trikotāžas auduma paraugs Austrumeiropā un Ziemeļeiropā.
Dūraiņa atklāšana Jūgā parāda, ka adīšanas iemaņas Baltijas valstīs bija pazīstamas jau no 14.gs. sākumā, nevis no 17.gs., kā tika uzskatīts iepriekš. Tagad šo dūraiņi var apskatīt Iisaku muzeja ekspozīcijā.
Adīta cimdiņa fragments. Iisaku muzejs.
Ir arī informācijas stends, kas iepazīstina ar votu un ‘pusticībnieku’ kultūru (полуверники - maza tauta, kas radās pareizticīgo votu sajaukšanās rezultātā ar luterticīgiem igauņiem).
'Pusticībnieku' tautastērpi no Iisaku muzeja
13. gadsimta sākumā Indriķa hronikā tiek pieminēts Igaunijas apriņķis - Vaigu, kas senos rakstos ir pazīstams arī kā Vagi vai Wagien. Vaiga bija mazs, bet loti sens apriņķis Igaunijas austrumu daļā (tā daļas ietilpst mūsdienu Jegevamaa un Tartumaa novados).
Krievijas hronikās šo zemi sauc par Klinu (ķīli). Krievu vārds Ķīlis atbilst igauņu vai, dienvidigaunijas vacä-vagä, votu vad’d’a, somu vaaja, kas, visticamāk, cēlies no agrākās * vakja \ * vayja-.
Kā jūs zināt, votu pašnosaukumam vad'd'alaized un votu vārdam vad'd'a 'ķīlis' etimoloģiski ir viena un tā pati izcelsme. Etimoloģiski Igaunijas apgabala nosaukums Vaiga - Vagia pieder tai pašai grupai.
Igaunijas veco apriņķu karte
Tieši šajā teritorijā, votu un igauņu valodu sajaukšanās rezultātā, izveidojās igauņu valodas Kodavere izloksne, kurā līdz mūsdienām ir saglabājušies daudzi no votu valodas atvasinātie vārdi.Pēc igauņu valodnieka Pola Aristes domām, votu ietekme ir atrodama gan dažos Igaunijas ziemeļaustrumu dialektos, gan dažos Peipsi ezera piekrastes igauņu valodas dialektos. Saskaņā ar Aristes teikto votu valoda ir vistuvāk ziemeļigauņu dialektiem un faktiski ir to turpinājums.1558.gada Nikona hronika stāsta, ka Livonijas kara laikā, pēc tam, kad krievi ieņēma Narvas Sirenecas pilsnovadu, starp tautām, kas zvērēja uzticību caram, kopā ar igauņiem un vāciešiem tika minēti arī “bati” - acīmredzot, tas ir sagrozīts vācu vārds “waten”, ar ko vācieši apzīmēja votus.
Skats uz Narvu un Ivangorodu. Gravīra, 1625.g.
16. gadsimtā Narvā bija 40-50 mājas, un iedzīvotāju skaits nepārsniedza 500-700 cilvēku. No tiem 20% bija vācieši, pārējie bija voti, igauņi un krievi.
Mūsdienas
Narva arī šodien turpina apvienot votus abās Narvas upes pusēs. 2016. gadā Narvas pils muzejs sarīkoja izstādi "Vadjamaa" - "Votu zeme".Izstādē bija apskatāmas 18-19.gs votu tautastērpu kopijas. Tautastērpu kompleksu un elementu atjaunošanu veica Votu Kultūras biedrības meistari pēc Igaunijas Nacionālā muzeja, Somijas Nacionālā muzeja un Kingisepas novadpētniecības muzeja (Krievija) paraugiem.
Izstādes "Vadjamaa" - "Votu zeme" atklāšana Narvas pilī.
Jau vairākus gadus maija pēdējā nedēļas nogalē Narvas pilī notiek Votu kultūras dienas, kuru programmā var iepazīties ar Votu tradīcijām, nobaudīt Votu virtuvi, klausīties Votu mūziku un piedalīties dažādās meistarklasēs.
Visus ar votu kultūru saistītos pasākumus Igaunijā atbalsta Eesti Kultuurkapital fonds.