BAUSKA logo. Krieviņi
Zviedru kartes fragments ar Jamas pilsētu, Novgorodas republikas faktisko robežu un ceļu no Novgorodas uz Narvu. Krieviņi
Lietuvas karogs. Krieviņi
Lietuvas Kultūras padome. Krieviņi
Žeimelis ģērbonis. Krieviņi

Žeimelis

LIETUVAS krieviņi

Krieviņi (voti) Žeimes apkārtnē

Voti ir etniska grupa, kas dzīvo Ingrijā (apgabalā starp Sanktpēterburgu un Narvu). 1445.–1447. gadā karagājienos Novgorodas zemē Livonijas ordenis saņēmis gūstā 3000 votu un atvedis tos Bauskas pils celtniecībai. Voti tika nometināti Bauskas apkārtnē – Vecsaules, Jaunsaules, Ceraukstes, Brunavas pagastos. Vēlāk viņu apdzīvotās vietas austrumos paplašinājās līdz pat Augšzemei (Sēlijai), rietumos – Jelgavas un Vilces virzienā, ziemeļos – līdz Iecavai. Latvijā votus nosauca par „krieviņiem”, jo tie bija nākuši no Krievzemes. 
Kaut Latvijas historiogrāfijā nav minēti krieviņu apdzīvotie apgabali Lietuvas pusē, ņemot vērā, ka tie Latvijas teritorijā migrēja dažādos virzienos, iespējams izdarīt pieņēmumu, ka dienvidu virziens šai ziņā nebija nekāds izņēmums. Jāatzīmē, ka 15. gs. vidū skaidra robeža starp Lietuvas dižkunigaitiju un Livoniju bija tikai rietumu pusē – no Sventājas līdz Sidabrei (Jonišķiem). Austrumu zemju atkarība bijusi neskaidra, tiek uzskatīts, ka tolaik tās bija mazapdzīvotas un mežiem bagātas zemes. Tādējādi Žeimes apkārtnē varēja apmesties gan Lietuvas dižkunigaitijas, gan Livonijas iedzīvotāji. Turklāt 16. gs. vidū Žeime piederēja Bērsteles muižai, kuru pārvaldīja Livonijas muižnieki Grothusi.

1585. gadā, mainot Lietuvas dižkunigaitijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes robežu, Žeimes mazpilsēta tika sadalīta uz pusēm, un robeža gāja tieši cauri pilsētai. Žeimes apkaimē tika izveidotas vairākas baltvācu muižas, kur pārsvarā kalpoja Kurzemes iedzīvotāji, kas bija luterāņi, tāpēc ir iespējams, ka daļa no krieviņiem (tie no viņu vidus, kas uz to brīdi bija paspējuši asimilēties un pārlatviskoties) nonāca Lietuvas sastāvā kā dzimtcilvēki. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas daudzi Kurzemes latvieši meklēja labāku dzīvi Lietuvas pusē, pirka un īrēja tur zemi, tāpēc krieviņu pēcnācēji, iespējams, aizmirsuši par savu izcelsmi, vēlākos gadsimtos varēja pārcelties arī uz Žeimes apkārtni.
Somugru valodu ietekme Žeimes apkārtnes īpašvārdu krājumā nav noliedzama. Novadpētnieks Jozs Šļavs (Juozas Šliavas) to konstatējis vietvārdos, personvārdos un pašā Žeimes izloksnē. Tomēr šajos jautājumos ir nepieciešami sīkāki pētījumi, jo somugru valodu un izlokšņu ietekme Žeimes apkaimē varētu būt raksturīga dažādiem vēstures periodiem, un īpašvārdu krājums varētu atspoguļot dažādu somugru etnisko grupu ietekmi. Piemēram, saskaņā ar Žeimes apkārtnē dzīvojošās Miķūķštu-Mikukstu (liet. Mikiūkščiai) ģimenes vēsturi, viņu senči bijuši igauņi, kas šeit apmetušies Ziemeļu kara laikā (18. gs. pirmajā pusē).
Votu pēdas Žeimes apkārtnē varētu apliecināt Pograničas muižas dvēseļu (dzimtļaužu) revīzijā Rudīnes ciematā dokumentos dažādi ierakstītais uzvārds „Krieviņš”. Arī netālu no Žeimes, uz ziemeļaustrumiem, tag. Latvijas teritorijā, atrodami tādi vietvārdi kā Krievgaļi un Mazkrievgaļi (līdz 1921. g. piederējuši Lietuvai). J. Šļavs piefiksējis vairākus somugru izcelsmes uzvārdus, kas joprojām sastopami Žeimes apkārtnē – Igaunis, Karašas, Kargis, Kugrenas, Launagas, Lepsis, Lyva, Lyvanas, Muižė, Repšys, Tuomas. Tomēr tie visi ne vienmēr ir obligāti saistīti ar krieviņiem. Votu pēdas Lietuvā apliecinā arī 1897. g. Krievijas impērijas vispārējās tautas skaitīšanas dati – Kauņas provincē, Panevēžas apriņķī tika reģistrēti 3 vīrieši, kuri prata votu valodu. Tiesa gan, vēl 68 cilvēki runāja igauņu valodā.
Latvijā krieviņi bija slaveni ar savu pieķeršanos vecajai ticībai, veicot rituālus pie savām svētvietām. Unikālās mitoloģijas pārpilnība Žeimes apkārtnē Lietuvas folkloristus pārsteidza vēl 20. gs. vidū. Tikpat interesants ir fakts, ka netālu no Žeimes 20. gs. sākumā vēl dzīvojis pēdējais Lietuvas pagāns…
Somugristikas pētījumi Lietuvā nav attīstīti, par to vairāk interesējušies lietuviešu valodnieki, taču detalizētāki starpdisciplināri pētījumi būtu svarīgi un nozīmīgi ne tikai Lietuvas, bet arī starptautiskā mērogā. Bagātīgais lingvistiskais, folkloras un etnogrāfiskais materiāls, kas reģistrēts Žeimes apkārtnē, kā arī paši Žeimes iedzīvotāji (viņu dati par fizikālo antropoloģiju un ģenētiku) ir svarīgs pamats turpmākiem pētījumiem un atklājumiem. 

 

Etnoloģe, humanitāro zinātņu doktore Auksė Noreikaitė
Vītauta Dižā universitāte

 

2.Zemgales krieviņu saiets Žeimē

Narvas muzeja etnogrupa 'SUPRJADKI' ixpilda votu tautas dziesmas

Narvas muzeja etnogrupa 'SUPRJADKI' ixpilda votu tautas dziesmas

Ingrijas un Igaunijas votu delegācija pie Zemgales muzeja Žeimē

Ingrijas un Igaunijas votu delegācija pie Zemgales muzeja Žeimē

Ekspzīcijas muzejos

Pagaidām tikai 2 muzejos - Bauskas muzejā Latvijā un Zemgales muzejā Lietuvā - ir atrodami stendi, kur var smelties informācijas par Latvijas un Lietuvas  krieviņu pēctečiem. 

Ekspozīcija Bauskas muzejā. Latvija
Ekspozīcija Zemgales muzejā. Lietuva

Ekspozīcija Bauskas muzejā. Latvija

Ekspozīcija Zemgales muzejā. Lietuva